Pa svētkiem apstākļi radīja nepieciešamību piezvanīt taksim - zvanīju uz 80001313 (pasarg'dies - nezinu, kā to firmu sauc, bet zinu, ka atbrauks takstis, nu,
bitīte jeb sarkanais
ziepjutrauks, ja saprotat, ko domāju).
Laba ēdiena, foršu dzejoļu un tiešām superīgu dāvanu iedvesmots, pārsteidzīgi dāmai, kas pacēla telefonu, pateicu 'labvakar' un novēlēju jaukus svētkus. Nākamajā momentā biju gatavs jau atbildes triecienam no sērijas: monotonā klasika jeb lai-jūs-neiedomātos-ka-Jūs-mums-patīkat attieksme, kas mūsu platuma grādos samērā bieži sastopama. Mani satrieca sagaidītā atbilde un sekojošais dialogs, kas norisinājās apmēram tā:
takša dāma: "Liels paldies, Jums tāpat jaukus svētkus. Kurp šovakar dosimies?"
es: "brauksim uz [...] ārpus Rīgas, no [...] adreses Rīgā"
takša dāma: "Labi - vai Jums pie mājas ielas pusē piebraukt vai pagalmā?"
es: (nu jau ne pa jokam apmulsis) "Pie mājas būs labi, paldies"
takša dāma: "Piezvanīšu Jums, tikko atradīšu mašīnu, Jūsu telefons man ir"
es: "Jā... paldies... forši ... atā"
takša dāma: "visu labu"
... pēc 3 minūtēm zvans: ...
es: "jā, lūdzu"
takša dāma: "labvakar, šeit takša dāma,.. jau nu nē, bet (VO, ATCERĒJOS!) Riga Taksi. Mašīna #70 (vai kāds tur, piemirsu) būs pēc 6 minūtēm. Būs busiņš, varēsim aizvest ar visām dāvanām"
es: ... un te nu es vairs tiešām neatceros, ko atbildēju, bet zinu droši, ka pateicu kaut ko jauku.
Esmu pārliecināts, ka par Riga Taksi ir vairāki stāsti un nebūt ne vienādi, bet negatīvajiem man ir, ko likt pretim, un zinu vairākus uzņēmumus, kam būtu ko mācīties no viņiem klientu apkalpošanā...
... protams, var arī būt, ka takša dāma bija dabūjusi tikpat jaukas dāvanas svētkos kā es.
NavSviedri