dažviet viss vēl ir kārtībā

Šorīt nopriecājos - atradu beidzot visus SuperBowl video vienuviet un īpašu prieku izraisīja nākamās Disney-Pixar multenes rullītis.

Tie kas zināmu apstākļu sakritības dēļ ir redzējuši, piemēram Zibens-Makvīns jau kādas 385 reizes, spēs šo 29.maijā gaidāmo nākamo izlaidumu pilnībā novērtēt.

NavSviedri

mazā pasaule

Šoreiz par to, kā 2 cilvēki, kas nevar sarunāt tišanos 10 gadu laikā, dzīvojot Rīgā, satiekas uz ielas Tokijā, ne. 

Šoreiz vārdam mazs, daudz piezemējošāka nozīme:

NavSviedri

p.s. aizsākums šai publikācijai šeit. Danke, Ritvar.

sametas mazliet bēdīgi... (varbūt tomēr pietiek, ko?)

Iemesls tam ir ļoti vienkāršs: absolūtais vairākums cilvēku, kas Latvijā izsakās, vai vismaz domā, ka izsakās, interneta vidē, gan rakstot rakstus (piem. blogotāji), gan piegādājot lasītājiem ziņas (žurnālisti), gan komentējot (pārējie, kam kaut kas kaut kāda iemesla pēc sakrājies, vai izbīdījies Maslova piramīdā) NESPĒJ PASTĀSTĪT POZITĪVU ZIŅU. Saprotu, ka vismaz daļā šī raksta es daru tieši to pašu, bet tas vairāk vajadzīgs situācijas raksturojumam - par situāciju kā tādu nav laika sūdzēties. Tomēr kopumā sametas mazliet bēdīgi.

Ar pēc paša domām ievērojamu pacietību cenšos sagaidīt kaut ko foršu, baudāmu, ko Latvijas ikdienā redzēt. Un pat ja tas kādas konkrētas ziņas formā izdodas, tad jau no galvas zinu tos murgainos un aprobežotos komentārus, kas ziņai seko. Viens no pēdējo minūšu piemēriem ir Latvijas kultūras darbinieku atklāta vēstule par situāciju ar koncertzāli. Un šinī brīdī Jūs paši jau esat gara acīm iztēlojušies apmēram 80 % no komentāriem, kas par vēstuli Delfos sarakstīti. Un tajā brīdī sametas mazliet bēdīgi.

Domāju, ka tas milzīgais negatīvisms komunikācijā, kas šodien ir kļuvis par normu Latvijā, nav nejaušība - tas gan nav tikai kaut kādas dīvainas nesakritības, starp paziņojumu par gaidāmajiem treknajiem gadiem un ļaužu iedomāto realitāti šodien, rezultāts. Šķiet, ka tas jau ir tur bijis forever, vismaz no cilvēka mūža ilguma viedokļa raugoties. Un dažiem cilvēkiem tas sāk izskatīties par tādu pašu pirmās reakcijas nepieciešamību, kā ievilkt gaisu pirms sākt runāt. Un tajos brīžos sametas tiešām riebīgi. ...mūsu pāris patiešām foršajiem sociālantropologiem ir ko ņemties, lai no visa tā kādu jēgu izlobītu.

Bet tiem cilvēkiem, kas saka tikai 'slikti slikti slikti...' es saku tā - a ja nu na nav ne labi ne slikti, ja nu ir tikai tā kā Tu PATS lietas redzi, tā kā Tu tās dari, tā kā Tu jūti, un tā kā Tu lem? Nu tad moška izlem kā būs - ko Tu atlikušo dzīvi darīsi... un kamēr Tu par to domā, varbūt Tev jāapskatās vēlreiz tas, par ko runāju es... par to, ka pie mums nav viss tikai 'sūdīgi':

Ja kas,

NavSviedri

problēma, reakcija un atbildīgo atbilde kā sapnis šodienas latvietim

Vakar ASV prezidents Obama atzina, ka ir pieļauta kļūda, izvirzot veselības ministra amatam Tomu Dešlu, kuram šobrīd izvirzītas apsūdzības nodokļu nemaksāšanā. Pats par sevi - nekas īpašs, bet jau šinī mirklī interesi izraisa atzinums par pieļauto kļūdu (nu mūsu platuma grādos tik artikulēta atbilde nav bieža parādība). 

Apskatot, ko raksta un rāda internetā par šo lietu, mulsums, un balta skaudība, uzbango jo spoži šādu iemeslu dēļ:

1. Dešla kungs pēc apsūdzību izvirzīšanas atsauc savu kandidatūru veselības ministra amatam

2. Prezidents atzīst šo izvirzīšanu ar kļūdu

3. Prezidenta atbilde (piemēram zemāk apskatāmajā intervijā CNN žurnālistam Andersonam Kūeram), ir noteikti pēdējā laikā elegantākā, saturīgākā, korektākā un stratēģiski nevainojamākā, kādu gadījies dzirdet (joka pēc varu uzrakstīt pamatojumu, ja kādu tas kādreiz interesēs)

4. Visas šīs lietas notika pāris stundu laikā, vienas dienas ietvaros.

Kopsavilkumā: Obamam piecas acis + skumjas par līdzīgu situāciju Latvijā, kad tik strukturētas atbildes mums varētu rādīties tikai sapņos.

NavSviedri